Pūļa finansēšanas nozares vēsture (1.daļa)
Kolektīvās finansēšanas platformu vēsture
Kolektīvā finansēšana ir veids, kā saņemt atbalstu no liela skaita investoriem. Tas nozīmē, ka ikviens: jūs, draugi un ģimene, sabiedrība var ieguldīt naudu, lai palīdzētu konkrētam uzņēmumam, attīstīt jaunu biznesu vai paplašinātu esošo.
Kolektīvā finansēšana ir alternatīvs investīciju veids, kur jebkurš var ieguldīt uzņēmumā, lai gūtu peļņu. Piemēram, izmantojot kolektīvo finansēšanu uzņēmumu pamatkapitālā, jūs varat investēt apmaiņā pret konkrēta uzņēmuma akcijām vai daļām.
Ierobežojumi varētu būt stingri, jo kolektīvā finansēšana ir regulēta joma. Turklāt uzņēmumi, kas cenšas piesaistīt līdzekļus, var būt dažādās uzņēmējdarbības attīstības posmos. Piemēram, uzņēmums var būt idejas sākumposmā, kas nozīmētu lielus riskus un minimālus ieņēmumus, vai pat augšanas stadijā, kad riksi ir mērenāki un ieņēmumi mērāmi miljonos.
Izmantojot kolektīvo finansēšanu, grāmatas ir rakstītas gadsimtiem ilgi. Piemēram, autori un izdevēji izmanto abonēšanas shēmas, lai reklamētu savus grāmatu projektus. Tiklīdz pietiekami daudz abonentu būs norādījuši, ka iegādāsies grāmatu, kad tā iznāks, tā tiek uzrakstīta un izdota. Abonēšanas biznesa modelis nav tieši kolektīvās finansēšana, jo faktiskā naudas plūsma sākas tikai ar produkta ienākšanu. Tomēr abonentu saraksts var radīt nepieciešamo pārliecību investoru vidū, kas nepieciešama, lai riskētu ar publikāciju.
Šodien mēs iepazīstināsim jūs ar kolektīvās finansēšanas platformu vēsturi.
“Kolektīvās finansēšanai ir ļoti sena un bagāta vēsture, tā aizsākas 18-tajā gadsimtā. Ieskatīsimies arī pēdējā desmitgadē, kad noticis straujš nozares uzplaukums.”
Kā viss sākās?
- gads — Mocarts par to, kā stilīgi pateikties ziedotājiem
Pat Mocartam pietrūka līdzekļu, lai Vīnes koncertzālē izpildītu trīs tikko uzrakstītus koncertus. Publicējot uzaicinājumu potenciālajiem atbalstītājiem, viņš sāka meklēt līdzekļus. Pretī viņš iedeva koncerta manuskriptu. Tomēr Mocarta popularitāte viņu pievīla pirmo reizi, jo viņš nevarēja sasniegt savu mērķi. Pat labākie dažkārt piedzīvo neveiksmi. Tomēr Mocarts nebija no tiem, kas padodas! Viņš atkārtoti iesniedza projektu un atrada 176 atbalstītājus, kas palīdzēja noorganizēt koncertu.
- gads — Brīvības statuja un Amerikas kolektīvās finansēšanas pionieris
Tika pieliktas daudzas pūles, lai savāktu līdzekļus, un no Francijas nosūtītā Brīvības statuja tiktu uzstādīta. Tomēr galu galā pamati tika uzcelti, pateicoties laikrakstos publicētai Kolektīvās finansēšanas kampaņai un simtiem iedzīvotāju nelielajiem ziedojumiem. Tā Pilsonisko mediju centra pētnieks Rodrigo Deiviss apraksta Amerikas pirmo nozīmīgo kolektīvās finansēšanas projektu.
- gads — mūsdienu kolektīvās finansēšanas sākums
Ar žurnālu palīdzību kolektīvās finansēšanas kampaņa kopfinansēja Vegānu biedrības video dokumentālās filmas "Patiesība vai piens" ("Truth or Dairy") producēšanu 1992. gadā.
Kolektīvās finansēšana pirmo reizi mākslas un mūzikas kopienās tika izmantota, izmantojot internetu. Piemēram, 1977. gadā britu rokgrupa finansēja savu atkalapvienošanās turneju, izmantojot fanu tiešsaistes ziedojumus — šis ir pirmais reģistrētais veiksmīgais kolektīvās finansēšanas gadījums tiešsaistē. Viņi savāca 60 000 ASV dolāru ziedojumos, izmantojot interneta kampaņu, lai apmaksātu visu ASV turneju.
Marks Tapio Kiness ir neatkarīgs rakstnieks/režisors filmu industrijā. Savai tobrīd nepabeigtajai pirmajai pilnmetrāžas filmai - Ārvalstu korespondenti - viņš 1997. gadā izveidoja interneta vietni, kur lūdza fanus ziedot. Lai pabeigtu savu filmu, 25 fani viņam ziedoja līdzekļus un internetā savāca vairāk nekā USD 125 000.
- gadā uzņēmums ArtistShare tika iedvesmots no šīs novatoriskās finansēšanas metodes, kļūstot par pirmo kolektīvās finansēšanas platformu. Drīz pēc tam parādījās vairāk kolektīvās finansēšanas platformu, un nozare katru gadu ir strauji augusi.
Pirmais Programmatūras kolektīvās finansēšanas projekts bija ''Free Blender'' kampaņa 2002. gadā. Kampaņas mērķis bija Blender 3D datorgrafikas programmatūras atvērtā pirmkoda izveide, savācot no kopienas 100 000 eiro. Turklāt viņi piedāvāja papildu priekšrocības ziedotājiem.
2008.-2009.gads — Indiegogo un Kickstarter uzplaukums
Danae Ringelmane apvienojās ar Salvu Rubinu un Ēriku Šelu, lai "demokratizētu finansēšanu". Ideja bija mākslinieka darbā tieši iesaistīt publiku un patērētājus. 2009. gada janvārī Indiegogo tika atklāts Sundance festivālā. Viņi sākotnēji uzņēma tikai radošus un mākslinieciskus projektus. Tomēr vēlāk tie paplašinājās, lai palīdzētu uzņēmējiem un jaunizveidotajiem uzņēmumiem saņemt finansējumu, izmantojot uzņēmumu daļu iepriekšēju pārdošanu.
- gada aprīlī tajā pašā telpā tika palaists Kickstarter. Kickstarter un Indiegogo kopumā ir īstenojuši vismaz 400 000 projektu, piemēram, Mission to Mars un Potato Salad.
- gads — kolektīvās finansēšana kļūst par galveno finansējuma avotu
Kolektīvās finansēšanas nozare ātri kļuva populāra, lai uzņēmēji gūtu atpazīstamību, apstiprinātu savas idejas un iegūtu finansējumu. 2009. un 2011. gadā kolektīvās finansēšanas ieņēmumi trīskāršojās no 530 miljoniem USD līdz 1,5 miljardiem USD. Bija paredzēts, ka nākamajos gados ienākumi turpinās pieaugt.
Aizdevumi, pēdējos gados ir kļuvuši ievērojami mazāk pieejami, tāpēc kolektīvās finansēšana var lepoties ar 74% palielinātu gada pieauguma tempu.
- gads — KissKissBankBank kolektīvās finansēšanas pionieris
KissKissBankBank, nozares pionieris, tika atklāta 2009. gadā . Tās mērķis ir dot iespēju ikvienam finansēt savus radošos, asociatīvos un uzņēmējdarbības projektus. Jau 11 gadus kolektīvās finansēšana ir veicinājusi radošumu, un tā ir kļuvusi par optimisma kaltuvi.
Kas ir KissKissBankBank?
KissKissBankBank ir radījis vairāk nekā 23 000 projektus, un tas viss pateicoties kolektīvajai finansēšanai. Turklāt KissKissBankBank komanda palīdz gūt panākumus kolektīvās finansēšanas kampaņās un ne tikai, piemēram, kampaņas sagatavošanā, komunikācijā, pasākumos utt. Tā rezultātā viņi ir finansējuši vairāk nekā 23 000 nozīmīgus projektu.
- gads — kolektīvās finansēšana iegūst Vašingtonas atbalstu
Prezidents Baraks Obama 2012. gada aprīlī parakstīja JOBS aktu. JOBS akta mērķis bija samazināt normatīvo slogu mazajiem uzņēmumiem, un tas ir legalizējis pašu kolektīvo finansēšanu uzņēmumu pamatkapitālā.
Kad 2012. gadā tika pieņemts JOBS likums, Vērtspapīru biržas komisija vēl tikai izstrādāja noteikumus. Tomēr noteikumi nodrošināja, ka abas puses - investori un uzņēmēji - joprojām ir aizsargāti.
- daļas beigas
turpinājums sekos...
